Look from diffrent angle

Šodien apmeklēju semināru, ko vadīja Harijs Singha par Coaching & Mentoring. Ar baudu ķēru katru viņa vārdu, uzsūcu ko vien varēju un vēl joprojām nespēju beigt pārstrādāt savā galvā informācijas konču.

Harijs dalījās savā dzīves pieredzē un pastāstīja, ka tu vari paņemt „your worst days and make them into the best days”. Un tas nav nemaz tik grūti. Mums atliek tikai paskatīties uz lietām no citas, labākās puses un uzdot sev jautājumus, kas liks pieturēties pie tām labajām emocijām, kas mums ir bijušas labajos brīžos. Tādēļ, tad, kad Jūs jūtaties noskumuši, uzdodiet sev jautājumu :”Kad es pēdējo reizi biju priecīgs? Kā tas lika man justies?” – un pieturieties pie šīm emocijām. Un, kad Jums uzdod jautājumu, par to kā jūs jūtaties, ierastākās atbildes ir „Labi, normāli, ok”, bet pamēģiniet atbildēt uz šo jautājumu savādāk. Es jums uzdodu jautājumu :”Kā Tu jūties?”, atbildi :”Es jūtos lieliski!!!” un pieturaties pie šiem vārdiem. Jūs būsiet pārsteigti, cik ļoti tas tiešām spēj mainīt jūsu iekšējās izjūtas. Man patika tas, ko viņš pateica par dusmām :”holding on to anger is like taking a poison and hope other person to die”. Tik vienkārši un patiesi.

Šis īsais Coachinga kurss, kuru Harijs mums sniedza, bija ārkārtīgi bagātīgs ar informāciju un zināšanām, ko mēs varam pielietot ikdienā katrs pats priekš sevis, ja ne pat citu cilvēku koučingam. Nespēju to visu aprakstīt, bet, ja to darītu, man nāktos šeit sēdēt visu nakti un, iespējams, wordpress „uzkārtos” no šī pārlieku lielā informācijas daudzuma. Jo tikai nedaudz padomājot par kādu no teikumiem, ko viņš izteica, man nāk prātā vēl 100, ko piemitināt un kā to apspēlēt.

Harry Singha you realy are MAD*.

HarrySingha.Com

*Makeing A Difference

Publicēts : on 23 Februāris, 2012 at 20:31  Komentēt  

Deja.

Vai ir iespējams saslimt ar deju? Jā, pavisam noteikti. Redziet, jo šobrīd es esmu ar to saslimusi. Kad bijām festivālā, kur istabiņās un uz ielas bija lieli mīnusi, es neslimoju, jo dejoju visās iespējamajās vietās. Bet šonedēļ nav bijis neviens mēģinājums, neviens pats dancis nav uzgriezts ar manām kājelēm. Laikam tādēļ es esmu saslimusi. Tīri fiziski. Un arī morāli.

Jūtos pat tā nedaudz muļķīgi, jo tā vien gribētos piezvanīt Džurim ar Tomiņu un pateikt:”Viss, čaļi, šovakar mēs dejosim!” Bet jūs jau noteikti iedomājaties kādu noteiktu tautas deju vai vienkārši pakaļas kratīšanu, bet nē. Šīs dejas ir īpašas. Tā ir riktīga zaļumballes sajūta šajā aukstajā ziemā. Tā mani pēdējo reizi grieza pirms 3 gadiem mammas brālis, bet, šķiet, ka pat ne uz pusi tik traki kā Džuris.

Dejadejadejadeja

Ir

vieta

tikai

dejai..

Publicēts : on 9 Februāris, 2012 at 21:07  Komentāri (1)  

Tere no Igaunijas

Lai arī no Igaunijas esmu atpakaļ jau 3 dienas, tomēr nekādi nespēju beigt domāt par šo jauko dejošanas pasākumu. Katru dienu, katru vakaru mēs dejojām un dejojām. Ja nebūtu Džuris un Tomiņš, kurus Dacīte pasauca no sava kolektīva, es šaubos vai būtu pavadījuši tik labi laiku. Pateicoties šiem diviem burvīgajiem, atratīvajiem un jautrajiem puišiem, ne tikai mūsu meitenes tika izdancinātas pēc pilnas programmas, bet pat mūsu puiši saprata, ka meitenēm patīk dejot un lūdza, lai profesionāļi tos pamāca. Manuprāt, WIN-WIN. :)

Man lūdza, lai pieminu arī ko sīkāk par viss slaveno Ziedoni. Bet, ko tur daudz, lai saka? Vīrietis, 46 gadi, bet izskatās uz 60, masķer na vsje ruki un iedomīgs bez gala. Kāpēc viņš šajā ceļojumā bija tik slavens un ar ko viņš izcēlās? Pirmkārt, viņš bija pirmais, kas nāca mūs uzmundriāt ar savu īpašo dziru pirms vēl bijām izbraukuši no Latvijas.. Un tad jau visiem bija skaidrs, ka ceļojums būs izdevies. Otrkārt, šķiet, ka viņam ļoti patika jaunākas meitenes, jo no mums viņš nenolaida ne aci. Protams, ka tagad visi zinātāji teiks, ka drīzāk nenolaida aci no manis, bet es tomēr domāju, ka viņam visas patikās, vienkārši es viss tuvāk sēdēju.

Šobrīd jau plānoju, ka varētu sarīkot kādu danču vakaru ar mums – Igauņiem, jo tagad man pat iedomājoties, ka ballītē nevarēšu izdejot kādu deju Džura ātrumā, paliek skumīgi ap sirdi.

p.s. Esiet minčuki un atsūtiet man bildes. :)

Image

Publicēts : on 7 Februāris, 2012 at 18:35  Komentēt  

Gastronomija

Virtuvē izdega spuldzīte. Bet tas vēl nebūt nav trakākais. Arī ledusskapī izdega spuldzīte! Un tas viss vienā dienā? Kāpēc tā jānotiek ar cilvēku, kura dzīves moto ir:” MAN GARŠO ĒST!” ?

Pārtika, dzērieni un viss, kas saistīts ar kuņģa pielikšanu man ir tuvs un svarīgs. Citreiz man ir grūti noteikt kāda tipa ēdājs es esmu. 1.tips: Cilvēks, kam patīk paēst, tā teikt, pa glīto VAI 2.tips: Cilvēks, kam ka tik iebāzt kaut ko kuņģī! ??? KO? Un tikai divi varinati?! Vai ne, es arī uzskatu, ka ar diviem vienmēr ir pa maz. 3.tips: Pirmo divu tipu apkopojums! :)

Īstenībā es vēlos ar jums padalīties ar savu siera kūkas recepti, jo tā garšo visiem. Labi, meloju, tikai viens cilvēks izteicās, ka viņa ir pretīgi salda, bet tas bija Desa, bet ar Desām, nekad neko nevar zināt.

Jums vajadzēs:

1  paciņu Selgas cepumu
1  glāzi cukura (protams, var likt arī mazāk)
5  ēd. k. sviesta
2  pac. Filadelfijas siera
2  olas
2  tējkarotes vaniļas cukura (mēdzu arī nelikt)
500 g skāba krējuma

Cepumus saberž (var blenderēt), pievieno pus glāzi cukura + izkausētu sviestu. Samaisa viendabīgā masā un ieklāj pannā.

Sakuļ sieru ar olām (ar roku!!! citādi būs pa šķidru) un ¼ glāzi cukura. Ieklāj pannā un cep 20 minūtes 165°C temperatūrā.
 Atdzesē 15 minūtes līdz kļūst stingrs. Sakuļ krējumu ar atlikušo ¼ glāzi cukura un vaniļas cukuru. Pārlej kūkai un cep 245°C temperatūrā  10 minūtes. (Cepšanas laikus un temperatūras vajadzētu precīzi ievērot.) Liek vēsumā uz nakti.

Ļoti labi garšo, ja pa virsu saliek avenes, tagad ziemā es lieku saldētas (pirms likšanas virsū atkausētas)

. Image

Ceru, ka kādam noderēs un, ka visiem garšos. Bon apetit!

Un ziniet kā saka, ka tu esi tas, ko tu ēd.. tad šodien es esmu makaroni ar gaļu, kotleti un salātiem. Ņomņomņom

 

Publicēts : on 30 Janvāris, 2012 at 17:56  Komentēt  

Neviens nevienam nepieder, bet piederēja.

Vakardiena pārpildīta ar notikumiem un emocijām, un pa lielam tas viss bija viens liels sūds. Nu, ja tā godīgi. Nē, protams, ka bija arī labas lietas, piemēram…. guvu savādākus priekšstatus par vārdiem “labi” un “interesanti”. Ar Ditusu apspriedām to, cik šie vārdi ir kļuvuši nodrāzti un zaudējuši savu patieso nozīmi un nozīmīgumu. Dziļas domas bija, patiesi. Kā arī izdomāju, ka mums ar Spuriņu, laikam, ir platoniskā mīlestība. Stulbi, ka tikai platoniskā, bet gan jau kādu dienu viņš saņemsies un kļūs par īstu vīru.

Šodien sanāca kaut kā vairāk padomāt par tām šķiršanās lietām un esmu sapratusi, cik tas viss patiesībā ir muļķīgi. Tu esi kopā ar cilvēku un tad vairs neesi.  Kas tavā dzīvē mainās? Tak nekas, vairāk laika paliek pašam priekš sevis. Un punkts. Šī tēma man ir izsmelta. Ir tikai viena piebilde. Ja tu pieņem lēmumu un izsaki savu viedokli un vēl pasaki, ka esi pārliecināts par to, ko dari, tad kā tu vari pēc mazāk nekā 24h iedirst pats sev sejā un mainīt viedokli? Trūkst pašcieņas un spējas pastāvēt par savu viedokli. Vai arī tu vienkārši esi ļoti vājš. Pfu.

Godīgi sakot, es jau esmu aizmirsusi, kā ir rakstīt blogu, jo tiešām jāpiepūlas piedomāt pie katra no rakstiem, ko veicu. Kaut gan vakar saņēmu komplimentus, ka esmu kā profesionāla blogere. Tas bija patīkami. Paldies, Nik. :)

 

Publicēts : on 28 Janvāris, 2012 at 18:30  Komentāri (2)  

Problēma

Nu, čau! Esmu atpakaļ no Ēģiptes jeb īstākās amboļu zemes. Lai nebūtu gari un lieki jāapraksta mans super, duper, puper interesantais un aizraujošais ceļojums izteikšos pāris teikumos. Mums bija skaista, liela viesnīca. Daudz ko apskatīju un izbaudīju ekstrēmas sajūtas braucot ar kvadralicklu pa tuksnesi. Redzēju, aptaustīju un parunāju ar Sarkanās jūras zivtiņām šņurkuļojot. Tā kā mums bija saucamais ALL INCLUDED, tad dzerts tika, protams, katru dienu, non-stop.. un tur nu arī parādās ceļojuma lielākās problēmas. Dažas uzskaitīšu:

-          Man ir divas rokas, tātad varu panest tikai divus aliņus – problēma!

-          Guļot pie baseina nav iespējams dzert alu, smēķēt un lasīt žurnālu vienlaicīgi – problēma!

-          No jūras līdz bāram bija jāiet kādi 100m, bet tā bija – problēma!

-          No mūsu numuriņa līdz tuvākajam bāram bija 350m  – problēma!

-          Ieejot veikalā tu nevari neuzpīpēt ar pārdevēju – problēma!

-          Apkopēji numuriņā sakārto tavas drēbes tā, ka nevari atrast – problēma!

Un tāda tipa problēmas mūs nomāca visu laiku, tāpēc atbraucot atpakaļ es par šīm „problēmām” priecājos. Ha, un kādas bija jūsu lielākās iepriekšējās nedēļas problēmas?

Pielikums.

Pievienošu Jums arī nelielu vārdnīciņu ar vārdiem, ko paspēju iemācīties:

Paldies – Šukran

Lūdzu – Afuan

Paldies dievam – Hamdula

Labi – Mežš (ar nozīmi ķip „nu jā, jā, labi, labi…”)

Labi – Meja (ar nozīmi „viss ir labi”)

Kā iet? – Zajjak?

Rīt – Pokra

Kā tevi sauc? – Es make?

Pa cik? – Bekam?

Pa dārgu – Gali, gali.

Aiziet, uz priekšu – Jalla, jalla

Atšujies – Jalla emši

Ej dirst – Jalla dzeft

Dzērājs – Hamorge

Es esmu dzērāja – Ana Hamorge

Publicēts : on 16 Janvāris, 2012 at 22:16  Komentēt  

Pusnakts stundā.

Dejosim arbūzu sēkliņu valsi. Ļaušu vadīt Tev.

Tik liegi un klusi pateikts.

 

*Pēdējais zvans ir bijis, bet šķiet, ka lietus vēl nav lijis. Tas labi.

Publicēts : on 7 Janvāris, 2012 at 22:00  Komentēt  

Meli

Melot ir slikti. – To mums vecāki māca jau kopš pašas dzimšanas. Vienmēr atcerēšos, kad bērnībā, ja sanāca kāda šmuce un biju samelojusies, tad mamma teica:”Labāk uzreiz saki patiesību, savādāk es dusmošos vēl vairāk.”, un tad nu mums nevienam nebija izredzes izkļūt no ķezas ārā dzīvam, ja nepasākam taisnību.True story un tā.

Tad kādēļ? Kādēļ, Edgar, Tu man meloji? Es esmu sieviete. Manī mīt šī stiprā spēja – intuīcija, kuru nav iespējams tik viegli apiet. Vai Jūs, vīrieši, zinājāt, ka mēs, sievietes, vienmēr, varbūt ātrāk, varbūt vēlāk, bet atklājam jūsu melus, nodomus un slēptākās fantāzijas? Pat, ja acīs skatoties sakāt, ka domājat vienu, mēs redzam Jums cauri. Vienkārši Jums pret Mums nav variantu. Tas ir kā filmā “Svešais pret Plēsoņu”. Un pat tēli atbilst. Plēsoņas – vīrieši, jo pēc stereotipiem jau secināms, ka Jūs esat tie, kas pie galda uzvedās kā cūkas, plēsoņas un vēl visādas muļķības, kuras šobrīd nevaru atcerēties sev zināmu iemeslu dēļ. Svešais – sievietes, jo runā, ka sievietes nav iespējams izprast un pat jociņi šajā sakarā ir sarakstīti. Un kurš gan uzvarēja šajā šķiru cīņā?! Svešie jeb sievietes.

Mūs dēvē par vājo dzimumu, bet Jūs par stipro. Bet ne jau jūs spējat izspiest no sevis arbūzu un citreiz nevienu vien. Tādēļ es piešķiru Mums stiprā dzimuma titulu. Un tam tā vienmēr būs būt.

Publicēts : on 5 Janvāris, 2012 at 01:07  Komentāri (6)  

Sapņi kā zvēri

Jau vairākas naktis tevi redzu sapņos.

Slimi, mazliet, bet ar to man nepietiek.

Paslēp mani naktī, kur tikai Tu nāc,

Nē, labāk paslēp mani no nakts, jo

Man vajag vēl telpu, kur elpot bez Tevis.

Es saku :”Saldu dusu..”, un sajūtu Tavu straujo pulsu.

Publicēts : on 4 Janvāris, 2012 at 01:52  Komentēt  

Atkritumi

Mana dzeja ir mani atkritumi,

Dažreiz sanāk skaisti atkritumi, dažreiz tie smird.

Publicēts : on 30 Decembris, 2011 at 15:21  Komentēt  
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 152 other followers