Šodien sanāca kaut kā vairāk padomāt par tām šķiršanās lietām un esmu sapratusi, cik tas viss patiesībā ir muļķīgi. Tu esi kopā ar cilvēku un tad vairs neesi.  Kas tavā dzīvē mainās? Tak nekas, vairāk laika paliek pašam priekš sevis. Un punkts. Šī tēma man ir izsmelta. Ir tikai viena piebilde. Ja tu pieņem lēmumu un izsaki savu viedokli un vēl pasaki, ka esi pārliecināts par to, ko dari, tad kā tu vari pēc mazāk nekā 24h iedirst pats sev sejā un mainīt viedokli? Trūkst pašcieņas un spējas pastāvēt par savu viedokli. Vai arī tu vienkārši esi ļoti vājš. Pfu.

Godīgi sakot, es jau esmu aizmirsusi, kā ir rakstīt blogu, jo tiešām jāpiepūlas piedomāt pie katra no rakstiem, ko veicu. Kaut gan vakar saņēmu komplimentus, ka esmu kā profesionāla blogere. Tas bija patīkami. Paldies, Nik.

-          Man ir divas rokas, tātad varu panest tikai divus aliņus – problēma!

-          Guļot pie baseina nav iespējams dzert alu, smēķēt un lasīt žurnālu vienlaicīgi – problēma!

-          No jūras līdz bāram bija jāiet kādi 100m, bet tā bija – problēma!

-          No mūsu numuriņa līdz tuvākajam bāram bija 350m  – problēma!

-          Ieejot veikalā tu nevari neuzpīpēt ar pārdevēju – problēma!

-          Apkopēji numuriņā sakārto tavas drēbes tā, ka nevari atrast – problēma!

Un tāda tipa problēmas mūs nomāca visu laiku, tāpēc atbraucot atpakaļ es par šīm „problēmām” priecājos. Ha, un kādas bija jūsu lielākās iepriekšējās nedēļas problēmas?

Pielikums.

Pievienošu Jums arī nelielu vārdnīciņu ar vārdiem, ko paspēju iemācīties:

Paldies – Šukran

Lūdzu – Afuan

Paldies dievam – Hamdula

Labi – Mežš (ar nozīmi ķip „nu jā, jā, labi, labi…”)

Labi – Meja (ar nozīmi „viss ir labi”)

Kā iet? – Zajjak?

Rīt – Pokra

Kā tevi sauc? – Es make?

Pa cik? – Bekam?

Pa dārgu – Gali, gali.

Aiziet, uz priekšu – Jalla, jalla

Atšujies – Jalla emši

Ej dirst – Jalla dzeft

Dzērājs – Hamorge

Es esmu dzērāja – Ana Hamorge

Tik liegi un klusi pateikts.

*Pēdējais zvans ir bijis, bet šķiet, ka lietus vēl nav lijis. Tas labi.

Tad kādēļ? Kādēļ, Edgar, Tu man meloji? Es esmu sieviete. Manī mīt šī stiprā spēja – intuīcija, kuru nav iespējams tik viegli apiet. Vai Jūs, vīrieši, zinājāt, ka mēs, sievietes, vienmēr, varbūt ātrāk, varbūt vēlāk, bet atklājam jūsu melus, nodomus un slēptākās fantāzijas? Pat, ja acīs skatoties sakāt, ka domājat vienu, mēs redzam Jums cauri. Vienkārši Jums pret Mums nav variantu. Tas ir kā filmā “Svešais pret Plēsoņu”. Un pat tēli atbilst. Plēsoņas – vīrieši, jo pēc stereotipiem jau secināms, ka Jūs esat tie, kas pie galda uzvedās kā cūkas, plēsoņas un vēl visādas muļķības, kuras šobrīd nevaru atcerēties sev zināmu iemeslu dēļ. Svešais – sievietes, jo runā, ka sievietes nav iespējams izprast un pat jociņi šajā sakarā ir sarakstīti. Un kurš gan uzvarēja šajā šķiru cīņā?! Svešie jeb sievietes.

Mūs dēvē par vājo dzimumu, bet Jūs par stipro. Bet ne jau jūs spējat izspiest no sevis arbūzu un citreiz nevienu vien. Tādēļ es piešķiru Mums stiprā dzimuma titulu. Un tam tā vienmēr būs būt.

Slimi, mazliet, bet ar to man nepietiek.

Paslēp mani naktī, kur tikai Tu nāc,

Nē, labāk paslēp mani no nakts, jo

Man vajag vēl telpu, kur elpot bez Tevis.

Es saku :”Saldu dusu..”, un sajūtu Tavu straujo pulsu.

Dažreiz sanāk skaisti atkritumi, dažreiz tie smird.